izdruka

Tautas padome

1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Tās pirmais likumdevējs bija Tautas padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Politisko apstākļu dēļ vēlēšanas šajā laikā nebija iespējamas.

Tautas padomē mandāti nebija saistīti ar konkrētām personām. Katrai partijai padomē bija noteikts skaits vietu, ko ieņēma partijas pilnvarotas personas, kuras bieži mainījās. Tautas padomē bija 183 vietas, bet precīzs kopējais locekļu skaits nav zināms, tiek minēti divi skaitļi - 245 un 297.

Notika 57 Tautas padomes kopsēdes. Tautas padome, kurā darbojās 22 pastāvīgās komisijas, izstrādāja politisko platformu, ko var uzskatīt par Latvijas Republikas pirmo pagaidu konstitūciju (satversmi), un pieņēma vairākus nozīmīgus likumus — par pagastu pašvaldībām un to vēlēšanām, par naudas sistēmu, izglītības iestādēm, pavalstniecību, arī Satversmes sapulces vēlēšanu likumu.

Tautas padome pastāvēja līdz 1920.gada 30.aprīlim. Tās prezidents bija Jānis Čakste, taču sēžu vadību viņš pārņēma tikai 1919.gada 13.jūlijā.

Satversmes sapulce

Pirmais tautas ievēlētais likumdevējs Latvijā bija Satversmes sapulce, kuras vēlēšanas notika 1920.gada 17. un 18.aprīlī. Tajās piedalījās  84,9% (677 084)  balsstiesīgo iedzīvotāju. Piecos vēlēšanu apgabalos tika iesniegti 57 kandidātu saraksti, no kuriem 16 ieguva mandātus. Ievēlēja 150 deputātus, tajā skaitā 5 sievietes.

Satversmes sapulce izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu: pieņēma agrārreformas likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un citus likumus. Satversmes sapulcē bija 21 pastāvīgā komisija. Notika 213 sēdes, pieņēma 205 likumus un 291 noteikumu ar likuma spēku. Satversmes sapulces prezidents bija Jānis Čakste. Tā darbojās līdz 1922.gada 7.novembrim.

Satversmes sapulces deputātu saraksts

1.Saeima

Satversmes sapulces aizsākto darbu likumdošanas jomā turpināja Saeima.

Saskaņā ar Satversmi to ievēlēja vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem, turklāt iepriekšējās Saeimas pilnvaras izbeidzās tikai pēc tam, kad uz pirmo sēdi sanāca jaunā Saeima.

1.Saeimas vēlēšanas notika 1922.gada 7. un 8.oktobrī. Tajās piedalījās 82,2% (800 840) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 88 kandidātu saraksti, no kuriem 46 ieguva mandātus.

No simts ievēlētajiem deputātiem 84 bija latvieši, 62 deputātiem bija augstskolas izglītība, 22 — vidusskolas, 7 — skolotāju semināra un
9 — zemāka izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās  20 frakcijas. 1. Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 343 likumprojektus. Nozīmīgākie likumi, kurus pieņēma, bija likums par Ministru kabineta iekārtu, par biedrībām, savienībām un politiskajām organizācijām, likums par sapulcēm. Pirmais Saeimas priekšsēdētājs bija Frīdrihs Vesmanis, bet otrais — no1925.gada 20.marta — dr. Pauls Kalniņš

1. Saeimas deputātu saraksts

2.Saeima

2.Saeimas vēlēšanas notika 1925.gada 3. un 4.oktobrī. Tajās piedalījās 74,9% (838 800) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegts 141 kandidātu saraksts, no kuriem 48 ieguva mandātus.

No simts ievēlētājiem deputātiem 84 bija latvieši, 55 deputātiem bija augstākā izglītība, 30 — vidējā un 15 — zemāka izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās  27 frakcijas. 2.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 335 likumprojektus. Sākot ar šo Saeimu, likumdevējs lielāku uzmanību veltīja likumdošanai sociālajā un tautsaimniecības jomā. 2.Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.

2. Saeimas deputātu saraksts

3.Saeimas vēlēšanas notika 1928.gada 6. un 7.oktobrī. Tajās piedalījās 79,3% (937 968) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 120 kandidātu saraksti, no kuriem 54 ieguva mandātus. Sākot ar šīm vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 80 bija latvieši, 54 deputātiem bija augstākā, 28 — vidējā, 4 — augstākā vai vidējā militārā izglītība un 14 — zemāka izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās  28 frakcijas. 3.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas.  Notika 223 sēdes, kurās apsprieda 344 likumprojektus. 3.Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.

3. Saeimas deputātu saraksts

4.Saeima

4.Saeimas vēlēšanas notika 1931.gada 3. un 4.oktobrī. Tajās piedalījās 80,0% (974 822) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 103 kandidātu saraksti, no kuriem 57 ieguva mandātus.

No simts ievēlētajiem deputātiem 1 bija sieviete, 83 latvieši, 43 deputātiem bija augstākā, 39 — vidējā, 12 — tautskolas, 3 — militārā, 1 deputātam — lauksaimniecības skolas, 1 — arodskolas izglītība un 1 — pašizglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās  25 frakcijas. 4.Saeimā bija 18 pastāvīgās komisijas. Notika 185 sēdes, kurās apsprieda 312 likumprojektus. 4.Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.

1934.gada 15.maijā valsts apvērsuma rezultātā 4.Saeimas darbība tika pārtraukta un Saeimas funkcijas uzņēmās Ministru kabinets.

4. Saeimas deputātu saraksts

1990.gada 18.martā notika Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanas, kurās pirmo reizi okupācijas periodā tika pieļauta vairāku politisko kustību kandidātu balotēšanās. Šajās vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Tika ievēlēts 201 deputāts. No tiem 10 bija sievietes, 139 latvieši, 185 deputātiem bija augstākā, 5 — nepabeigta augstākā un 11 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

Augstākajā padomē bija 16 pastāvīgās komisijas. Notika 389 sēdes, kurās pieņēma 404 likumus, to skaitā — Konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, atjaunoja 1937.gada Civillikumu, izstrādāja likumus, kas aizsāka privatizācijas procesu.

Augstākā padome noteica valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu.

Augstākās padomes priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs.

LR AP deputātu saraksts

5.Saeimas vēlēšanas notika 1993.gada 5. un 6.jūnijā. To juridiskais pamats — 1992.gada 20.oktobrī pieņemtais likums “Par 5.Saeimas vēlēšanām”, kas būtībā ir nedaudz grozīts un papildināts 1922.gada Likums par Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 18 413 pilsoņi. Tika pieņemti 23 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 8, jo pārējie nepārsniedza noteikto 4% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā drošības nauda 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 15 bija sievietes, 88 latvieši, 91 deputātam bija augstākā, 4 — nepabeigta augstākā un 5 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

5.Saeimā darbojās 15 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas bija 8 frakcijas, 1994.gada pavasarī, sašķeļoties frakcijai “Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai”, izveidojās vēl viena frakcija.

Notika 137 sēdes, kurās izskatīja 839 likumprojektus. Šī Saeima atjaunoja Satversmi, 1925.gada likumu "Par Ministru kabineta iekārtu", pieņēma Pilsonības likumu, Korupcijas novēršanas likumu, veica pašvaldību reformu, noslēdza līgumu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu.

5.Saeimas priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs.

5. Saeimas deputātu saraksts

6.Saeimas vēlēšanas notika 1995.gada 30.septembrī un 1.oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 955 392 vēlētāji jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 12 501 pilsonis. Tika pieņemti 19 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 9, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 8 bija sievietes, 90 deputātiem bija augstākā, 1 deputātam — nepabeigta augstākā, 6 deputātiem — vidējā speciālā un 3 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

6.Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas izveidojās 9 frakcijas, taču darbības laikā, deputātiem izstājoties un pievienojoties citām frakcijām, to skaits nemitīgi mainījās.

1995.gada decembrī beidza pastāvēt deputātu bloks “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”, bet 1996.gada novembrī tas atkal izveidoja frakciju, kas darbojās līdz 1997.gada maijam. 1996.gada jūlijā beidza pastāvēt Tautas saskaņas partijas frakcija, taču 1997.gada septembrī tā atkal atjaunoja darbu.

Latvijas Vienības partijas frakcija pastāvēja no ievēlēšanas brīža līdz 1997.gada februārim. 1996.gada jūlijā deputāti, kuri atstāja frakciju “Latvijai”, izveidoja jaunu frakciju “Tautai un taisnībai”, kas darbojās līdz 1997.gada februārim. 1997.gada jūnijā, apvienojoties partijām “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, tika izveidota frakcija ar tādu pašu nosaukumu. Pirms tam LNNK veidoja kopīgu frakciju ar Latvijas Zaļo partiju. Pēc LNNK aiziešanas 1997.gada jūnijā tika izveidota Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija pastāvēja līdz 1997.gada novembrim, pēc tam izveidojās LZS, KDS frakcija. No 1997.gada septembra līdz 1998.gada janvārim pastāvēja tautas kopas "Brīvība" frakcija, 1998.gada 28.jūlijā izveidoja Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakciju, kas pastāvēja līdz 6.Saeimas darbības beigām.

Saeimas darbības laikā pieauga deputātu skaits Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijā, samazinājās — frakcijās “Latvijas ceļš” un “Latvijai”, izveidojās liels pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits, brīžiem pārsniedzot divdesmit.

Notika 197 sēdes, kurās izskatīja 1335 likumprojektus. 6.Saeima izdarīja būtiskus grozījumus Satversmē: vēlēšanām iepriekšējo divu dienu vietā noteica tikai vienu dienu; Saeimas darbības laiks, sākot no 7.Saeimas, pagarināja līdz četriem gadiem; Satversmei pievienoja nodaļu par cilvēka pamattiesībām; pieņēma Civilprocesa likumu.

Sākumā 6.Saeimas priekšsēdētāja bija dr. Ilga Kreituse, bet no 1996.gada 26.septembra par priekšsēdētāju kļuva Alfreds Čepānis.

6. Saeimas deputātu saraksts

7.Saeimas vēlēšanas, saskaņā ar grozījumiem Satversmē, pirmoreiz Latvijas valsts vēsturē notika vienā dienā - 1998.gada 3.oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 944 667 vēlētāji jeb 71,9% visu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 10 080 pilsoņu. Tika pieņemts 21 kandidātu saraksts, no kuriem mandātus ieguva 6, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru tam atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 17 bija sievietes, 94 bija latvieši, 94 deputātiem bija augstākā, 4 - vidējā speciālā un 2 - vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

7. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, 14 apakškomisijas un 5 izmeklēšanas komisijas. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidojās 6 frakcijas. 2001. gada janvārī 5 no Jaunās partijas izstājušies deputāti Jaunās partijas frakcijas vietā izveidoja Jauno frakciju, un tā pastāvēja līdz 2002. gada martam. Latvijas Sociāldemokrātu apvienības (LSA) frakcija 1999. gada maijā tika nosaukta par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakciju. Savukārt 2002. gada janvārī no LSDSP frakcijas izstājušies deputāti izveidoja Sociāldemokrātu savienības frakciju. 2002. gada janvārī tika izveidota arī politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.
7. Saeimā salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu, bija maz pie frakcijām nepiederošo deputātu: sākumā – 1, 2002. gada janvārī – 3, 2002. gada martā – 7, bet Saeimas darba beigās – 8 deputāti.
7. Saeimas laikā izskatīti 1442 likumprojekti, pieņemti 917 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir grozījumi Satversmē, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Elektronisko dokumentu likums, Komerclikums, grozījumi Administratīvā procesa likumā un grozījumi Kriminālprocesa kodeksā.

7.Saeimas priekšsēdētājs bija Jānis Straume.

7. Saeimas deputātu saraksts

8. Saeima

8. Saeimas vēlēšanas notika 2002. gada 5. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 997 754 (71,51%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7490 vēlētāju. Tika pieteikti 20 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības.
No simts ievēlētajiem deputātiem 18 bija sievietes, 79 – latvieši, 14 – krievi, 1 polis, 1 ebrejs, 1 karēlis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 93 deputātiem ir augstākā, 4 – vidējā speciālā, 3 – vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.
8. Saeimā bija 17 pastāvīgās komisijas, 13 apakškomisijas un 1 izmeklēšanas komisija. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidoja 6 frakcijas. 8. Saeimas laikā nemainījās deputātu skaits Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijās. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu skaits palielinājās, bet frakcijas “Jaunais laiks” deputātu skaits nedaudz samazinājās.
2003. gada 19. februārī 17 deputāti, kas bija izstājušies no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”, izveidoja Tautas saskaņas partijas frakciju. Tās locekļu skaits pakāpeniski samazinājās, un kopš 2005. gada 27. oktobra to sauca par Saskaņas Centra frakciju.
2003. gada 13. jūnijā darbību izbeidza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija, bet 29. augustā tā mainītā sastāvā savu darbību atjaunoja. 2003. gada 12. jūnijā 5 deputāti izveidoja Latvijas sociālistiskās partijas frakciju. 
8. Saeimā, līdzīgi kā 7. Saeimā, bija maz pie frakcijām nepiederošo deputātu. To skaits svārstījās no sešiem līdz vienam deputātam, īsu brīdi – no 2003. gada 1. septembra līdz  2004. gada 9. februārim –  nebija neviena pie frakcijām nepiederoša deputāta.
8. Saeimas laikā iesniegti 1934 likumprojekti, pieņemti 1272 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir Biedrību un nodibinājumu likums, Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, Kriminālprocesa likums. Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā notika likumu un atsevišķu likumu normu saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

8. Saeimas priekšsēdētāja bija Ingrīda Ūdre.

8. Saeimas deputātu saraksts

9. Saeima

9. Saeimas vēlēšanas notika 2006. gada 7. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 908 979 (60,98%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7580 vēlētāju. Tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības.
No simts ievēlētajiem deputātiem 19 bija sievietes, 78 – latvieši, 15 – krievi, 1 ebrejs, 1 karēlis, 1 vācietis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 95 deputātiem ir augstākā izglītība un 5 – vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.
Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidoja  17 pastāvīgās komisijas un 7 frakcijas. Šobrīd 9. Saeimā ir 16  pastāvīgās komisijas un 8 frakcijas.

Sākumā 9. Saeimas priekšsēdētājs bija Indulis Emsis, bet no 2007.gada 24.septembra par priekšsēdētāju kļuva Gundars Daudze.

Sagatavojusi I. Pujāte